| |
Starptautiskā plakātu kampaņa "Fakti par atomenerģiju" Atomenerģija strupceļā Urāna krājumi pietiks vēl dažiem gadu desmitiem – ko darīt tālāk?Atomenerģijas ražošana, tāpat kā ierobežotā fosilo kurināmo resursu izmantošana, agri vai vēlu novedīs strupceļā. Tas tādēļ, ka atomenergostacijām nepieciešamās izejvielas- urāna daudzums ir ierobežots. Cerība, ka izmantojot "ātro neitronu reaktorus", rezerves pietiktu ilgākam laikam, tehnisku un ekonomisku iemeslu dēļ, nepiepildījās. Dažos gadu desmitos atomenerģijas rūpniecības kurināmā krājumi būs izsmelti.
Tāpat kā urāna rezerves, arī naftas un dabas gāzes rezerves tiks izlietotas noteiktā laikā, tādēļ cilvēcei savs nepieciešamais enerģijas daudzums jānodrošina ar atjaunojamiem enerģijas resursiem un efektīvu to izmantošanu.
Atomenerģijas patiesā nozīme Enerģijas apgāde ir iespējama arī bez atomenergostacijās ražotās strāvasLai uzsvērtu atomenerģijas nozīmi, šīs nozares aizstāvji vienmēr norāda uz atomenerģijas īpatsvaru strāvas ražošanas tirgū. Taču, ja palūkojamies, kādu ieguldījumu atomenerģija dod kopējā pasaules enerģijas patēriņa nodrošināšanai, izrādās, ka atomenerģijas nozīme cilvēces enerģijas patēriņā ir tuvu tam, lai to sauktu par nenozīmīgu.
2001. gadā strāva, kas ražota atomenergostacijās, nodrošināja tikai 2,3 procentus pasaules kopējā enerģijas patēriņa. Atjaunojamo energoresursu ražotās enerģijas ieguldījums kopējā pasaules energoapgādē mūsdienās ieņem izteikti nozīmīgāku vietu.
No tā izriet, ka cilvēce var atļauties atteikties no šī salīdzinoši niecīgā saražotā atomenerģijas daudzuma. Pastāvošie kodolkatastrofu riski, procesa radītie spēcīgie radioaktīvie atkritumi un to apglabāšanas pieaugošās izmaksas, saprātīgi novērtējot, nav samērojamas ar to niecīgo enerģijas ieguvumu īsam laika periodam.
Atomenerģija ir bīstama un nevajadzīga. Atomenerģijas ražošanas tehniskie riski Kodolavārijas gadījumā radioaktīvo vielu noplūdes risks Eiropā: 16 procentiKatrā atomenergostacijā tehnisku vai cilvēka pieļautu kļūmju dēļ var notikt nopietna avārija, kuras rezultātā apkārtējā vidē nonāk liels daudzums radioaktīvu vielu.
Pēc "Vācijas kodolspēkstaciju riska pētniecības studijas - Phase B" oficiālajiem datiem, Vācijas atomenergostacijās, kuras darbojas 40 gadus, radioaktīvo vielu noplūdes iespējamība ir 0,1 procents. Eiropas Savienībā ir vairāk nekā 150 darbojošos atomenergostaciju. Tādējādi radioaktīvo vielu noplūdes iespējamība sastāda 16 procentus. Šāda iespējamība atbilst tai, kāda pastāv uzmest 6 ar metamo kauliņu.
Visā pasaulē darbojas vairāk nekā 440 atomenergostaciju. Iespējamība, ka 40 gados notiks radioaktīvo vielu noplūde, sastāda 40 procentus. Kā parādīja kodolkatastrofa Černobiļā, radioaktīvo vielu noplūdes rezultātā jārēķinās ar desmitiem tūkstošiem upuru. Atomenerģija rada bīstamus atkritumus Tāds mantojums nav vajadzīgs nevienamKatra atomenergostacija urāna kodolu sašķelšanas rezultātā pārvērš par spēcīgiem radioaktīviem atkritumiem. Sava radioaktīvā starojuma dēļ kodolatkritumi apdraud cilvēces dzīvību. Lai tas nenotiktu, šie atkritumi jāglabā vairākus simtus tūkstošus gadu drošā nošķirtībā no cilvēkiem, dzīvniekiem un augiem.
Atomemergostacijas darbojas jau 50 gadu, bet līdz pat šodienai vēl neviens nezin, kā droši atbrīvoties no kodolatkritumiem. Visā pasaulē nav nevienas drošas spēcīgo radioaktīvo atkritumu savākšanas un uzglabāšanas vietas.
Īsais atomenerģijas izmantošanas periods atstās savu mantojumu vēl neskaitāmām paaudzēm. Ja pirmatnējais cilvēks būtu izmantojis atomenergostacijas, mums vēl šodien būtu jāuzmanās no to atstātajiem akritumiem. Atomenerģija un atombumba Atomenerģija veicina kodolieroču izplatībuValstis, kas pagājušajos gadu desmitos izgudroja un izgatavoja atombumbas, vispirms sāka ar atomenerģijas izmantošanu civilajā jomā. Taču bieži vien civilās programmas bija tikai patieso militāro interešu aizsegs. Tās nodrošināja šīm valstīm pieeju nepieciešamajām tehnoloģijām un zināšanām atombumbas uzbūvēšanai.
Tas liecina par to, ka atomtehnoloģiju eksports un tālāka izplatība būtiski paaugstina kodolieroču izplatības risku. Atomenerģija un klimata izmaiņas Atomenerģija neglābs klimatuAtomnerģijas nozare atzīst, ka ogles, naftu un gāzi nevar aizstāt ar atomspēkstacijām. Lai līdz 2050 gadam ar atomenerģiju aizstātu kaut vai 10 procentu fosilās enerģijas, ir jāuzbūvē līdz 1000 jaunām atomenergostacijām
( pašlaik visā pasaulē ir ap 440 atomenergostaciju). Lai uzceltu šīs iekārtas būtu nepieciešami vairāki gadu desmiti. Tad drīzumā varētu būt izsmeltas arī urāna rezerves.
Pat Pasaules Atomenerģjas Organizācija (IAEA) atzīst, ka tik strauja atomenerģijas izplatība, lai tā spētu apturēt klimata izmaiņas, nav iespējama.
Risinājums ir cits: dažādi pasaulē izstrādāti enerģijas scenāriji parāda, ka klimata problēmu var atrisināt tikai ar atjaunojamo energoresursu izmantošanu apvienojot ar taupīgām enerģijas tehnoloģijām. Atomenerģijas nozarē ir maz darba vietu Darba vietas? Vēja enerģijas nozare uzvar atomrūpniecību!Atomenerģija prasa lielus kapitālieguldījumus - atjaunojamās enerģijas – daudz darba vietu. Vācijas piemērs rāda: atomrūpniecībā 2002.gadā bija nodarbināti ap 30 000 cilvēku. Taču tikai Vācijas vēja enerģijas nozarē strādāja vairāk nekā 53 000 cilvēku. Visa atjaunojamo enerģiju nozare kopumā nodrošināja ap 120 000 darba vietu, neskatoties uz tās vēl nelielo daļu visā energoapgādes jomā. Izmantojot vairāk atjaunojamo enerģiju, ar katru dienu palielināsies darba vietu skaits.
Visā pasaulē attīstoties atjaunojamās enerģijas nozarei dažu gadu laikā varētu rasties vairāki miljoni jaunu darba vietu. Atomenerģijas alternatīvas 100% saules, vēja un biomasas enerģijaVācijas parlaments 2002.gadā iepazīstināja ar enerģētikas scenāriju, kurā paredzēts, ka līdz 2050. gadam visa Vācijas enerģija tiks ražota izmantojot atjaunojamās enerģijas. Ja tas ir iespējams Vācijā, kas ir valsts ar nelielu teritoriju, augstu iedzīvotāju un energopatēriņa blīvumu- tad tas ir iespejams jebkur citur. Pat enerģētiķi atzīst, ka līdz 2050. gadam pasaulē no atjaunojamiem energoresursiem tiks ražots vairāk enerģijas nekā cilvēce patērē pašlaik.
Mūsu planētas enerģijas patēriņš varētu sastāvēt no saules apkures un saules energo iekārtu apvienojuma, vēja spēkstacijām, ūdens spēkstacijām un dažāda veida biomasas izmantošanas formām. Lai samazinātu enerģijas patēriņu pasaulē, jāizmanto enerģiju taupošas tehnoloģijas.
Zaļās enerģijas ātra attīstība pasaulē būs svarīgs solis, lai pasaulē izbeigtos kari par tādām izejvielām kā nafta, gāze un urāns. Izslēgt atomenergostacijas
| | |
Background Information (English) pdf doc rtf Hintergrundinformationen (Deutsch) pdf doc rtf This "Nuclear Power Fact File" poster campaign is posted by
The German Afiliate of the International Physicians for the Prevention of Nuclear War (IPPNW) and
EUROSOLAR The European Association for Renewable Energy |