Starptautiskā plakātu kampaņa "Fakti par atomenerģiju"
Uz lapas sākumu Apskatīt plakātus Par mums
Atomenerģija strupceļā
Urāna krājumi pietiks vēl dažiem gadu desmitiem – ko darīt tālāk?
Atomenerģijas ražoÅ¡ana, tāpat kā ierobežotā fosilo kurināmo resursu izmantoÅ¡ana, agri vai vēlu novedīs strupceļā. Tas tādēļ, ka atomenergostacijām nepiecieÅ¡amās izejvielas- urāna daudzums ir ierobežots. Cerība, ka izmantojot "ātro neitronu reaktorus", rezerves pietiktu ilgākam laikam, tehnisku un ekonomisku iemeslu dēļ, nepiepildījās. Dažos gadu desmitos atomenerģijas rūpniecības kurināmā krājumi būs izsmelti. Tāpat kā urāna rezerves, arī naftas un dabas gāzes rezerves tiks izlietotas noteiktā laikā, tādēļ cilvēcei savs nepiecieÅ¡amais enerģijas daudzums jānodroÅ¡ina ar atjaunojamiem enerģijas resursiem un efektīvu to izmantoÅ¡anu.
Atomenerģijas patiesā nozīme
Enerģijas apgāde ir iespējama arī bez atomenergostacijās ražotās strāvas
Lai uzsvērtu atomenerģijas nozīmi, Å¡īs nozares aizstāvji vienmēr norāda uz atomenerģijas īpatsvaru strāvas ražoÅ¡anas tirgū. Taču, ja palūkojamies, kādu ieguldījumu atomenerģija dod kopējā pasaules enerģijas patēriņa nodroÅ¡ināÅ¡anai, izrādās, ka atomenerģijas nozīme cilvēces enerģijas patēriņā ir tuvu tam, lai to sauktu par nenozīmīgu. 2001. gadā strāva, kas ražota atomenergostacijās, nodroÅ¡ināja tikai 2,3 procentus pasaules kopējā enerģijas patēriņa. Atjaunojamo energoresursu ražotās enerģijas ieguldījums kopējā pasaules energoapgādē mūsdienās ieņem izteikti nozīmīgāku vietu. No tā izriet, ka cilvēce var atļauties atteikties no Å¡ī salīdzinoÅ¡i niecīgā saražotā atomenerģijas daudzuma. PastāvoÅ¡ie kodolkatastrofu riski, procesa radītie spēcīgie radioaktīvie atkritumi un to apglabāÅ¡anas pieaugoÅ¡ās izmaksas, saprātīgi novērtējot, nav samērojamas ar to niecīgo enerģijas ieguvumu īsam laika periodam. Atomenerģija ir bīstama un nevajadzīga.
Atomenerģijas ražoÅ¡anas tehniskie riski
Kodolavārijas gadījumā radioaktīvo vielu noplūdes risks Eiropā: 16 procenti
Katrā atomenergostacijā tehnisku vai cilvēka pieļautu kļūmju dēļ var notikt nopietna avārija, kuras rezultātā apkārtējā vidē nonāk liels daudzums radioaktīvu vielu. Pēc "Vācijas kodolspēkstaciju riska pētniecības studijas - Phase B" oficiālajiem datiem, Vācijas atomenergostacijās, kuras darbojas 40 gadus, radioaktīvo vielu noplūdes iespējamība ir 0,1 procents. Eiropas Savienībā ir vairāk nekā 150 darbojoÅ¡os atomenergostaciju. Tādējādi radioaktīvo vielu noplūdes iespējamība sastāda 16 procentus. Å āda iespējamība atbilst tai, kāda pastāv uzmest 6 ar metamo kauliņu. Visā pasaulē darbojas vairāk nekā 440 atomenergostaciju. Iespējamība, ka 40 gados notiks radioaktīvo vielu noplūde, sastāda 40 procentus. Kā parādīja kodolkatastrofa Černobiļā, radioaktīvo vielu noplūdes rezultātā jārēķinās ar desmitiem tūkstoÅ¡iem upuru.
Atomenerģija rada bīstamus atkritumus
Tāds mantojums nav vajadzīgs nevienam
Katra atomenergostacija urāna kodolu saÅ¡ķelÅ¡anas rezultātā pārvērÅ¡ par spēcīgiem radioaktīviem atkritumiem. Sava radioaktīvā starojuma dēļ kodolatkritumi apdraud cilvēces dzīvību. Lai tas nenotiktu, Å¡ie atkritumi jāglabā vairākus simtus tūkstoÅ¡us gadu droÅ¡ā noÅ¡ķirtībā no cilvēkiem, dzīvniekiem un augiem. Atomemergostacijas darbojas jau 50 gadu, bet līdz pat Å¡odienai vēl neviens nezin, kā droÅ¡i atbrīvoties no kodolatkritumiem. Visā pasaulē nav nevienas droÅ¡as spēcīgo radioaktīvo atkritumu savākÅ¡anas un uzglabāÅ¡anas vietas. Īsais atomenerģijas izmantoÅ¡anas periods atstās savu mantojumu vēl neskaitāmām paaudzēm. Ja pirmatnējais cilvēks būtu izmantojis atomenergostacijas, mums vēl Å¡odien būtu jāuzmanās no to atstātajiem akritumiem.
Atomenerģija un atombumba
Atomenerģija veicina kodolieroču izplatību
Valstis, kas pagājuÅ¡ajos gadu desmitos izgudroja un izgatavoja atombumbas, vispirms sāka ar atomenerģijas izmantoÅ¡anu civilajā jomā. Taču bieži vien civilās programmas bija tikai patieso militāro intereÅ¡u aizsegs. Tās nodroÅ¡ināja Å¡īm valstīm pieeju nepiecieÅ¡amajām tehnoloģijām un zināÅ¡anām atombumbas uzbūvēÅ¡anai. Tas liecina par to, ka atomtehnoloģiju eksports un tālāka izplatība būtiski paaugstina kodolieroču izplatības risku.
Atomenerģija un klimata izmaiņas
Atomenerģija neglābs klimatu
Atomnerģijas nozare atzīst, ka ogles, naftu un gāzi nevar aizstāt ar atomspēkstacijām. Lai līdz 2050 gadam ar atomenerģiju aizstātu kaut vai 10 procentu fosilās enerģijas, ir jāuzbūvē līdz 1000 jaunām atomenergostacijām ( paÅ¡laik visā pasaulē ir ap 440 atomenergostaciju). Lai uzceltu Å¡īs iekārtas būtu nepiecieÅ¡ami vairāki gadu desmiti. Tad drīzumā varētu būt izsmeltas arī urāna rezerves. Pat Pasaules Atomenerģjas Organizācija (IAEA) atzīst, ka tik strauja atomenerģijas izplatība, lai tā spētu apturēt klimata izmaiņas, nav iespējama. Risinājums ir cits: dažādi pasaulē izstrādāti enerģijas scenāriji parāda, ka klimata problēmu var atrisināt tikai ar atjaunojamo energoresursu izmantoÅ¡anu apvienojot ar taupīgām enerģijas tehnoloģijām.
Atomenerģijas nozarē ir maz darba vietu
Darba vietas? Vēja enerģijas nozare uzvar atomrūpniecību!
Atomenerģija prasa lielus kapitālieguldījumus - atjaunojamās enerģijas – daudz darba vietu. Vācijas piemērs rāda: atomrūpniecībā 2002.gadā bija nodarbināti ap 30 000 cilvēku. Taču tikai Vācijas vēja enerģijas nozarē strādāja vairāk nekā 53 000 cilvēku. Visa atjaunojamo enerģiju nozare kopumā nodroÅ¡ināja ap 120 000 darba vietu, neskatoties uz tās vēl nelielo daļu visā energoapgādes jomā. Izmantojot vairāk atjaunojamo enerģiju, ar katru dienu palielināsies darba vietu skaits. Visā pasaulē attīstoties atjaunojamās enerģijas nozarei dažu gadu laikā varētu rasties vairāki miljoni jaunu darba vietu.
Atomenerģijas alternatīvas
100% saules, vēja un biomasas enerģija
Vācijas parlaments 2002.gadā iepazīstināja ar enerģētikas scenāriju, kurā paredzēts, ka līdz 2050. gadam visa Vācijas enerģija tiks ražota izmantojot atjaunojamās enerģijas. Ja tas ir iespējams Vācijā, kas ir valsts ar nelielu teritoriju, augstu iedzīvotāju un energopatēriņa blīvumu- tad tas ir iespejams jebkur citur. Pat enerģētiķi atzīst, ka līdz 2050. gadam pasaulē no atjaunojamiem energoresursiem tiks ražots vairāk enerģijas nekā cilvēce patērē paÅ¡laik. Mūsu planētas enerģijas patēriņÅ¡ varētu sastāvēt no saules apkures un saules energo iekārtu apvienojuma, vēja spēkstacijām, ūdens spēkstacijām un dažāda veida biomasas izmantoÅ¡anas formām. Lai samazinātu enerģijas patēriņu pasaulē, jāizmanto enerģiju taupoÅ¡as tehnoloģijas. Zaļās enerģijas ātra attīstība pasaulē būs svarīgs solis, lai pasaulē izbeigtos kari par tādām izejvielām kā nafta, gāze un urāns.
Izslēgt atomenergostacijas
Background Information (English)
pdf doc rtf
Hintergrundinformationen (Deutsch)
pdf doc rtf
This "Nuclear Power Fact File" poster campaign is posted by
The German Afiliate of the
International Physicians for the Prevention of Nuclear War (IPPNW)
and
EUROSOLAR
The European Association for Renewable Energy